Logo_circle
Labdarības fonds, kurš palīdz atveseļoties bērniem pēc vēža
Atbalsti RH3 Fondu piedaloties labdarības izsolēs
Header_photo

Par Ričardu!

Esmu Ričards - 10 gadus jauns un aktīvs puika, kam patīk dažādas sportiskas aktivitātes, taču kurš vairāk mīl mūziku – un tādēļ gan spēlē klavieres, gan labi dzied. Taču laikam jau visiem, kas tik nopietni slimojuši, laiks ir iedalāms – PIRMS un PĒC slimības. PIRMS saslimšanas brīdim tā īsti nekas manā dzīvē netrūka - un arī tagad jau tā pa īstam netrūkst, tikai diez gan daudz laika nākas pavadīt nu jau jaunās, izremontētās nodaļas telpās ar jau iepazītajām māsiņām un māsu palīgiem. Un tā tas ilgst jau nedaudz vairāk nekā gadu, taču vēl viens posms ar ķīmijterapijām tuvojas finiša taisnei. Tas sākums bija ļoti grūts. Nesapratne, sāpes, bailes… Vēlāk izmeklējumi, operācija, neziņa… Tad jau viss, kas seko līdz ar ārstēšanos – gan dikti palielināta ēstgriba medikamentu dēļ, gan matu izkrišana ķīmijterapijas dēļ, ar ko jāsamierinās, pēc tam jau slikta dūša un vemšana un vēl dažas lietas, kas nāk līdz ar terapiju.


Bet tagadējais laiks ir pieskaitāms laikam PĒC, jo tādas pavisam striktas robežas jau nav. Un tieši tagad es vairāk apzinos, cik ļoti man ir paveicies ar ģimeni – mamma ir kā sargeņģelis, kas blakus man ir principā visu laiku. Tad samīļojot, tad sarājot, tad uzmundrinot un rūpējoties, lai tiktu saņemts maksimāli daudz no pieejamā klāsta konkrētajā brīdī. Vēl man ir tētis, kurš mani arī ļoti mīl, taču šad tad runā man nesaprotamā valodā – viņa rūpes brīžiem pārprotu un nesadzirdu, taču ar viņu iespējams sadarīt visādas trakulības pat tagad, kad aizvien saņemu terapiju. Man ir arī trīs vecākas māsas, kuras, protams, mani turpina ķircināt un kaitināt, taču tieši viņas bija tās, kas savāca kopā visu ģimeni un sarīkoja atgriešanās pārsteiguma ballīti, kad mani pirmo reizi izrakstīja mājās no slimnīcas (tas bija apmēram pēc tam, kad slimnīcā pavadīti 3-4 mēneši). Tie bija lieli svētki - satikt atkal visus vienuviet – MĀJĀS :)


Bet ko tad teikt par laiku tagad? Aizvien turpinu cīnīties ar mācībām, mīlu dziedāt un klausīties mūziku, taču tagad tam visam klāt novērtēju arī ikdienas mazos dzīves prieciņus, kā arī visi šie pārdzīvojumi tikai vairojuši ticību labajam un gaišajam!

Par Ričardu!
Par Ričardu!
Par Ričardu!
Par Ričardu!
Par Ričardu!
Par Ričardu!
Par Ričardu!
Par Ričardu!
Par Ričardu!
Par Ričardu!
Clock 2017.04.21 Statistic 461